Vai nu jau bēdīgi slavenā E-veselības sistēma ir labākais, ko no jaunajām tehnoloģijām varam cerēt sagaidīt medicīnas nozarē Latvijā? Cik ticams ir scenārijs, ka kādu dienu mūsu dzīvības palīdzēs glābt mākslīgais intelekts? Kāpēc visu veselības budžetu nebūtu prātīgi iztērēt tikai ēkās un algās? Par to šodien blogā raksta Digital Mind vadītājs Rinalds Sluckis.

Veselības aprūpe jau ilgāku laiku ir ‘fokusa nozare’ pasaules lielākajām tehnoloģiju kompānijām. Pirmkārt, tā ir joma, kas skar 7 miljardus pasaules iedzīvotāju. Otrkārt, inovācijas šajā jomā bieži ir ‘life saving’ un ‘game changing’. Respektīvi, gan nauda, gan slava, gan arī arvien pieaugošās vajadzības pēc jaunām cilvēka dzīves kvalitāti uzlabojošām metodēm un iekārtām rada vidi, kurā tiek investēti miljardi un radīti apbrīnu izraisoši produkti. Arora, Ceccagnoli un Cohen (2008) secināja, ka ieguldījumiem, kas veikti inovāciju radīšanā  medicīnas iekārtu jomā un ir aizsargāti ar patentu, ir augstākā atdeve un pievienotā vērtība (patent premium) no 19 salīdzinātajām nozarēm (t.sk., Biotehnoloģijas, Pusvadītāji, Industriālā ķīmija u.c.)[1].

Latvijā veselības aprūpe un informācijas tehnoloģijas drīzāk būtu definējami kā antonīmi termini. Par E-veselības sistēmas izveides pieredzi ir izteikts daudz dažādu viedokļu, to šobrīd nevērtēšu. Faktiskais rezultāts 2017.gada augustā ir tāds, ka retais Latvijas iedzīvotājs ir izmantojis E-veselības pakalpojumus, un pat tiem dažiem pieredze bijusi visai raiba. Savu viedokli alternatīvai eVeselības servisa izveidei formulēju šajā ierakstā. Apzinos, ka aicinājums investēt medicīnas tehnoloģijās un fokusēties uz pacientam sniegtā servisa kvalitātes uzlabošanu, laikā, kad kaut ko līdzīgu streikam izpilda ģimenes ārsti, varētu nebūt īpaši populārs. Tomēr uzdrošināšos pasapņot, kā kādreiz varētu izskatīties sadarbība starp ārstu un pacientu mūsu valstī.

Iedomāsimies onkoloģijas pacientu, kuram ārsts ar 98% procentu precizitāti spēj ieteikt tieši viņa kondīcijai, iepriekšējai slimības vēsturei un dzīvesstilam atbilstošāko personalizētu ārstēšanas plānu. Ar minimālu blakņu iespējamību un augstu atveseļošanās varbūtību. Ārsts savu viedokli ir formulējis dažu minūšu laikā, pateicoties 100 miljoniem līdzīgu situāciju – slimības simptomu un ārstēšanās protokolu – analīzei visā pasaulē. Ārstam ir pieejamas vēl vairākas alternatīvas ārstēšanas protokolam, šādus ieteikumus pamatojošā medicīniskā literatūra, citu onkologu piezīmes un pieredze līdzīgu pacientu ārstēšanā. Ārstam vairs nav nepieciešams dienām lasīt simtiem lappušu garus pētījumus, meklējot iespējamo atbildi netipisku gadījumu ārstēšanai. Pacientam samazinās risks, ka kāda no sākotnēji izvēlētajām metodēm nedod rezultātu un ārstēšanās ir jāturpina jau ar citām metodēm. Ārsts lielāku laiku pavada sarunā ar pacientu, nevis ieurbies grāmatās, jo attiecīga tehnoloģija – padomdevējs – ļauj saņemt informāciju un pieņemt lēmumu minūšu, nevis nedēļu laikā.

IBM Watson for Oncology ir viena šāda tehnoloģija, kura šobrīd strauji attīstās, un tās iepazīšana praksē atstāj spēcīgu iespaidu. Kognitīvā sistēma, kas spēj saprast pacienta analīžu parametrus un medicīnisko vēsturi, lai piedāvātu individualizētu ārstēšanas protokolu ar lielāko pozitīvā rezultāta iespējamību. Zināšanu bāze, kurā ir apkopoti vairāk nekā 100 miljonu onkoloģisko izmeklējumu un ārstēšanas protokolu dati, kā arī desmitiem miljonu lappušu medicīniskās informācijas. Watson šo informāciju izmanto kā pieredzes bāzi jebkuras no jauna ievadītas informācijas (piemēram, pacienta analīžu rezultātu) interpretēšanai un izvērtēšanai, salīdzināšanai ar vēsturiskajām zināšanām un hipotēzes izteikšanai. Līdzīgus risinājumus dažādiem pielietojumiem veselības aprūpē izstrādā virkne dominējošo informācijas tehnoloģiju kompāniju – Microsoft Healthcare NExT, Google DeepMind Health, GE, un citas.

Šādas tehnoloģijas neaizvieto ārstu, bet gan palīdz tam pieņemt ātrākus un precīzākus lēmumus. Tiek samazināts laiks informācijas meklēšanai, kas ir izmantojams primārai sarunai ar pacientu un pacienta aprūpei. Šobrīd Watson for Oncology sistēma jau tiek praktiski zmantota klīnikās ASV, Indijā, Japānā  un Ķīnā. IBM ir vienošanās vairākās Eiropas valstīs valdības līmenī par Watson tehnoloģijas izmantošanu visas valsts iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšanai. Pieļauju, ka oktobrī dzirdēsim interesantus jaunumus šajā jomā arī no mūsu ziemeļu kaimiņiem.

Visdrīzāk, ir jāsamierinās, ka vēl vairākus gadus finansējums Latvijas veselības aprūpes nozarē būs nepietiekams. Tādēļ šādos apstākļos ir īpaši būtiski izvērtēt, kur katrs investētais vai iztērētais eiro dos lielāko ieguvumu. Nedalīts fokuss uz medicīnas personāla atalgojuma paaugstināšanu ir skriešana vāveres ritenī – šodien iedos, rīt prasīs atkal – , kas nekādi nenostāda pacientu sarunas centrā.

Savukārt, pakāpeniski un mērķtiecīgi investējot inovatīvās tehnoloģijās un veidojot 1 -2 kompetences centrus konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanai un sniegšanai, būtu iespējams paaugstināt pakalpojuma kvalitāti (mazāks ārstēšanās periods, mazāk hronisko slimnieku = mazāki izdevumi) un ārstam apkalpot vairāk pacientu ( = samazināts ‘medicīnas personāla trūkums’). Ilgtermiņā, šādu tehnoloģiju izmantošana var būt būtisks aspekts sabiedrības veselības un katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Praktisks pirmais solis, kā uzsākt iepazīt minēto tehnoloģiju piedāvātās iespējas un izvērtēt to sniegtos rezultātus, ir ierobežota apjoma ‘pilotprojekti’, kādus piedāvā vairāki sistēmu ražotāji. Piemēram, IBM nodrošina jau pilnībā izveidotu un konfigurētu Watson Oncology sistēmu izmantošanai vienas klīnikas ietvaros 1000 onkoloģijas pacientu personalizētas ārstēšanas protokolu izveidei viena gada laikā. Šāds pilotprojekts ir tipisks sākuma posms jau plašākai ilgtermiņa mākslīgā intelekta sistēmu ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanā.

Tehnoloģija ir pieejama pilnvērtīgai izmantošanai vienas nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas. Viss, kas nepieciešams: ambīcijas un vēlme saskatīt tehnoloģijās balstītu veselības aprūpes sistēmu, politisks atbalsts, finansējums un inovāciju izmantošanai atvērti ārsti.

[1] Ashish Aroraa, Marco Ceccagnoli, Wesley M.Cohen, R&D and the patent premium. International Journal of Industrial Organization, vol 26., 2008.